Infekciju izraisītāji

Zinātnei attīstoties, ik dienu tiek atklāti dažādi jauni infekciju izraisītāji. Un, lai vairāk sarežģītu vidusmēra cilvēka saprašanu, katram no mazajiem mikroorganismiem piešķirts vārds latīņu valodā.

Infekcija ir dažādu bioloģisku notikumu kopums, kad cilvēka organismā nonāk mikroorganisms un sāk vairoties. Šis process var noritēt ar dažādiem veselības traucējumiem: sāpošu kaklu, strutojošu brūci, šķidru vēdera izeju, paaugstinātu temperatūru.

Dzīves gaitā mūsu organisms cīnās ar dažādiem infekciju izraisītājiem: katrs no mums ir slimojis ar tā sauktajām bērnu infekcijas slimībām, kaut reizi nobrāzis roku un ieguvis nelielu strutojošu brūci, apēdis ko nelāgu.

Lai gan sarežģīto infekciju izraisītāju nosaukumu iegaumēšana un izprašana jāatstāj ārstu ziņā, vēlams atcerēties pāris būtiskākos un biežākos infekciju izraisītājus.

Infekciju ierosinātāji var būt baktērijas, vīrusi, vienšūņi, sēnītes, parazīti.

Baktērijas

— mikroskopiski vienas šūnas organismi, kas izplatīti visā pasaulē, to dažādība skaitāma tūkstošos. Visvairāk zināmie un izplatītākie mikroorganismi ir stafilokoki un streptokoki. Der zināt, ka neviens no mums nav sterils — mūsos mājo daudz labu un lietderīgu mikroorganismu (arī iepriekš minētie). Baktērijas, kas izraisa slimību, sauc par patogēniem. Lai izdzīvotu svešā organismā, šie mikroorganismi izstrādājuši dažādus aizsargmehānismus, piemēram, izturīgu ārējo apvalku, veidojot biofilmas (tēlaini tās varētu nosaukt par mājiņām, kur baktērijai netraucēti vairoties un baroties). Lielākā problēma mūsdienās ir rezistence pret baktērijām — mikroorganismi atraduši veidu, kā cīnīties pret antibiotikām, un tās vairs nav efektīvas infekcijas ārstēšanā.

Taču ir līdzeklis, kas spēj darboties pret baktērijām un neizraisīt antibakteriālu rezistenci: antibakteriālais līdzeklis Furasol novērš infekciju, ir efektīvs pret patogēno stafilokoku, kas ir rezistents pret citām antibiotikām. Furasol dezinficē un nomāc baktēriju augšanu un veidošanos, var palīdzēt strutaina iekaisuma, apdeguma, inficētas brūces vai mutes dobuma, rīkles iekaisuma gadījumā.

Vīrusi

— attīstīties un vairoties var tikai kādā citā organismā. Lielākā daļa no tiem ārpus savas saimniekšūnas ilgi nedzīvo un iet bojā. Biežāk sastopamie vīrusi ir gripas, paragripas, adenovīruss, respiratori sincitiālais vīruss, rinovīruss.

Vienšūņi jeb protozoji

— mikroorganismi, kas visbiežāk cilvēka organismā nonāk, dzerot piesārņotu (inficētu) ūdeni. Lielākoties tie izraisa zarnu trakta infekcijas, piemēram, caureju, vemšanu, vēdersāpes. Cilvēkam bīstamākie vienšūņi ir lamblijas, dizentērijas amēba, malārijas plazmodijs (Latvijā nav sastopams, taču jāatceras par profilaksi, ceļojot uz tropu valstīm).

Sēnītes

— organismu grupa, kam patīk mitra un silta vide, piemēram, pēdas, rīkles gļotāda, dzimumceļi. Biežāk izplatītās patogēnās sēnītes ir rauga un pelējuma sēnītes. Daudz sēnīšinfekciju sastopamas cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmas darbību un pēc ilgstošas antibiotiķu lietošanas.

Gadījumā, ja ir aizdomas par kādu infekcijas slimību, visvērtīgāk doties uz konsultāciju pie ģimenes ārsta vai farmaceita, lai izvēlētos situācijai vispareizāko ārstēšanas metodi. Noteikti der atcerēties par Furasol®, kas palīdzēs kakla iekaisuma mazināšanā un strutainu brūču kopšanā. To var nopirkt visās aptiekās, tas ir viegli lietojams, nekairina bojātos un apkārtējos audus, der lietošanai bērniem.